Bezmaksas piegāde pasūtījumiem virs 100€
Maksā pa daļām vai izmanto līzingu - pasūtījumiem virs 75€. Uzzināt vairāk ›
Kā stress ietekmē cukura līmeni asinīs? Tas nav tikai par saldumiem
Kad domājam par cukura līmeni asinīs, visbiežāk prātā nāk uzturs – saldumi, maize, makaroni vai citi ogļhidrāti. Taču glikozes līmeni ietekmē ne tikai tas, ko ēdam. Viena no nozīmīgākajām, bet salīdzinoši maz apspriestajām ietekmēm ir stress.
Vai esi pamanījis, ka saspringtās darba dienās biežāk gribas našķoties? Vai arī pēc negulētas nakts enerģijas līmenis ir zemāks un visu dienu gribas saldumus? Tā nav nejaušība. Stress ietekmē hormonus, vielmaiņu un organisma spēju regulēt glikozes līmeni.
Kas notiek organismā stresa laikā?
Stress pats par sevi nav slikts. Īslaicīgs stress ir dabiska organisma reakcija, kas palīdz mobilizēt spēkus un ātrāk reaģēt uz izaicinājumiem.
Kad smadzenes uztver apdraudējumu – neatkarīgi no tā, vai tas ir svarīgs darba projekts, eksāmens, konflikts vai fiziska slodze -, tiek aktivizēta tā sauktā “cīnies vai bēdz” reakcija.
Šajā brīdī organisms sāk izdalīt vairākus hormonus, tostarp:
- kortizolu;
- adrenalīnu;
- glikagonu.
To uzdevums ir nodrošināt organismu ar papildu enerģiju. Lai to panāktu, aknas atbrīvo glikozi asinīs, padarot to pieejamu muskuļiem un smadzenēm.
Tas nozīmē, ka cukura līmenis var paaugstināties pat tad, ja neesat neko ēdis.
Kortizols – stresa hormons ar lielu ietekmi
Kortizolu nereti dēvē par stresa hormonu, taču patiesībā tas piedalās daudzos svarīgos procesos – regulē vielmaiņu, asinsspiedienu, iekaisuma reakcijas un palīdz organismam pielāgoties pārmaiņām.
Problēmas sākas tad, ja kortizola līmenis ilgstoši saglabājas paaugstināts.
Hronisks stress var:
- palielināt glikozes izdalīšanos no aknām;
- samazināt šūnu jutību pret insulīnu;
- veicināt insulīna rezistences attīstību;
- apgrūtināt glikozes kontroli cilvēkiem ar cukura diabētu.
Tieši tāpēc dažkārt glikozes rādītāji pasliktinās arī tad, ja uzturs nav mainījies.
Miega trūkums – slēptais riska faktors
Ne visas stresa situācijas ir emocionālas. Arī nepietiekams miegs organismam ir stress.
Pat viena vai divas slikti izgulētas naktis var ietekmēt hormonu līdzsvaru un samazināt jutību pret insulīnu. Turklāt miega trūkums palielina grelīna jeb izsalkuma hormona izdalīšanos un samazina leptīna – hormona, kas signalizē par sāta sajūtu -, darbību.
Rezultātā daudzi cilvēki pēc negulētas nakts:
- jūtas izsalkušāki;
- biežāk izvēlas saldus vai treknus produktus;
- izjūt enerģijas kritumu dienas laikā.
Tas var radīt apburto loku – stress pasliktina miegu, miega trūkums paaugstina glikozes līmeni un vienlaikus palielina vēlmi pēc produktiem, kas izraisa izteiktākas glikozes svārstības.
Vai emocionāls stress tiešām var paaugstināt cukura līmeni?
Jā. Daudzi cilvēki ar cukura diabētu novēro, ka satraukums, konflikti, darba spriedze vai pat svarīgi dzīves notikumi ietekmē glikozes līmeni.
Tas notiek tāpēc, ka organisms emocionālu stresu bieži uztver līdzīgi kā fizisku apdraudējumu. Hormoni mobilizē enerģijas rezerves neatkarīgi no tā, vai nepieciešams skriet maratonu vai gatavoties svarīgai prezentācijai.
Interesanti, ka katram cilvēkam reakcija var būt atšķirīga. Vienam glikozes līmenis stresa laikā paaugstinās, citam būtiskas izmaiņas nav novērojamas.
Stress var ietekmēt arī mūsu izvēles
Stress ne tikai tieši ietekmē hormonus, bet arī maina ikdienas paradumus.
Saspringtās dienās biežāk:
- izlaižam ēdienreizes vai ēdam neregulāri;
- izvēlamies saldus vai kalorijām bagātus produktus;
- mazāk kustamies;
- sliktāk guļam.
Tas viss kopā var vēl vairāk ietekmēt glikozes līmeni.
Tāpēc, analizējot glikozes svārstības, ir vērts paskatīties ne tikai uz uzturu, bet arī uz pēdējo dienu miegu, emocionālo slodzi un ikdienas ritmu.
Kā saprast, vai stress ietekmē tieši jūsu glikozes līmeni?
To ne vienmēr var just.
Dažiem cilvēkiem paaugstināts glikozes līmenis neizraisa nekādus simptomus. Citi var pamanīt nogurumu, lielākas slāpes vai grūtības koncentrēties, taču šīs pazīmes nav specifiskas un var būt saistītas arī ar citiem faktoriem.
Tāpēc objektīvākais veids ir glikozes mērīšana.
Ja glikozes līmenis tiek mērīts tikai vienu reizi dienā, saistību ar stresu var nepamanīt. Savukārt nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas ļauj redzēt glikozes izmaiņas visas diennakts garumā un salīdzināt tās ar miegu, darba slodzi, fiziskajām aktivitātēm un ēdienreizēm.
Daudzi cilvēki ir pārsteigti, atklājot, ka glikozes svārstības dažkārt vairāk ietekmē saspringta darba diena nekā deserts pēc pusdienām.
Ko var darīt, lai mazinātu stresa ietekmi uz glikozes līmeni?
Lai gan pilnībā izvairīties no stresa nav iespējams, ir vairāki ieradumi, kas palīdz organismam ar to labāk tikt galā.
Prioritāte – kvalitatīvs miegs
Centieties gulēt 7-9 stundas un ievērot pēc iespējas regulārāku miega režīmu. Kvalitatīvs miegs palīdz normalizēt hormonu darbību un uzlabot jutību pret insulīnu.
Regulāras fiziskās aktivitātes
Pastaiga, riteņbraukšana, peldēšana vai spēka treniņi palīdz samazināt stresa hormonu līmeni un uzlabo glikozes izmantošanu muskuļos.
Pat 15-20 minūšu pastaiga pēc darba vai pēc ēdienreizes var būt vērtīgs ieguldījums gan pašsajūtā, gan vielmaiņas veselībā.
Sabalansētas ēdienreizes
Stresa laikā īpaši svarīgi ir regulāri ēst un izvēlēties produktus, kas nodrošina ilgstošāku sāta sajūtu – olbaltumvielas, šķiedrvielas, pilngraudu produktus, pākšaugus, dārzeņus un veselīgos taukus.
Tas palīdz izvairīties no straujām glikozes svārstībām un samazina vēlmi pēc saldumiem.
Atrodiet sev piemērotu veidu stresa mazināšanai
Vienam tā būs meditācija, citam elpošanas vingrinājumi, pastaiga dabā, hobiji vai saruna ar tuviniekiem.
Svarīgākais ir atrast metodi, kas palīdz regulāri atslābināties un samazināt ilgstošu spriedzi.
Noslēgumā
Stress ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, taču tas var būtiski ietekmēt arī glikozes līmeni asinīs. Šo ietekmi nosaka ne tikai kortizols un citi hormoni, bet arī miega kvalitāte, ikdienas paradumi un mūsu izvēles stresa situācijās.
Tieši tāpēc glikozes kontrole nav tikai jautājums par uzturu. Jo labāk izprotam sava organisma reakciju uz miegu, stresu un fiziskajām aktivitātēm, jo vieglāk pieņemt pārdomātus lēmumus par savu veselību.
Nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas, piemēram, LinX, var palīdzēt ieraudzīt šīs likumsakarības un saprast, kā ikdienas paradumi ietekmē glikozes svārstības. Tas var būt noderīgi gan cilvēkiem ar cukura diabētu, gan tiem, kuri vēlas labāk izprast savu vielmaiņas veselību un rūpēties par to ilgtermiņā.
